Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eurosistēmas dalībnieks. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā centrālās bankas citās eiro zonas valstīs un ECB – cenu stabilitāte (vai mērens patēriņa cenu pieaugumu). Tas ir būtisks priekšnosacījums spēcīgai un perspektīvāka attieksme pret ekonomiku. Lai panāktu, ka Latvijas Banka piedalās formulējot Eurosistēmas monetārās politikas, kas lēmumu pieņemšanu un īstenošanu. Turklāt, darbojoties sabiedrības un ekonomiskās intereses, Latvijas Banka veic šādus galvenos uzdevumus Eurosistēmā:
pārvalda ārējās rezerves;
Latvijā naudas jautājumos un piedalās procesā, nodrošinot naudas apriti euro zonā;
veicina maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību;
sagatavo finanšu un monetāro statistiku, kā arī maksājumu bilances statistiku;
attīsta un uztur Kredītu reģistrā.
Latvijas Banka veicina makroekonomisko analīzi un izpēti un finanšu jautājumiem, tādējādi veidojot drošu pamatu profesionālo darbību šajās jomās. Vadošo lomu nozares eksperts palīdz Latvijas Banka veicina sabiedrības izpratni par tās ekonomiku un monetāro sistēmu un pašreizējo situāciju.
Monetārās politikas īstenošanu
Kā Eurosistēmas dalībnieks, Latvijas Banka, tās attiecībās ar darījuma partneriem (Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm Latvijas vai filiālēm, kas reģistrētas Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu ārzemēs) īsteno ECB monetārā politika. Autoru aktīva monetārā politika ir Latvijas Bankas, kura ieņem nozīmīgu lomu. No vienas puses, tas liecina par Latvijas nostāju un atnes uz Eurosistēmu, kamēr, no otras puses, tas izskaidro organizācijas vienotās monetārās politikas ietekmi uz Latvijas ekonomiku un eiro zonas ekonomiku kopumā.
Ar Latvijas pievienošanos eiro zonai, Latvijas Bankas prezidents kļūst par pilntiesīgu locekli ECB Padome. ECB Padome rīkojas, pamatojoties uz principu “viens loceklis, viena balss”; tādējādi, katrs no tās locekļiem ir vienādas tiesības, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.
Latvijas Banka savas darījuma finansēšanas jautājumiem pret ķīlu. Lai nodrošinātu vienmērīgu maksājumu plūsmu, darījuma dalībniekiem tiek nodrošināta piekļuve dienas kredītam un ilgtermiņa aizdevumus ar monetārās politikas operācijām. Tāpat kā centrālās bankas citās valstīs, Latvijas Banka pieņem kā nodrošinājumu atbilstīgo aktīvu veidā, piemēram, iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm un vērtspapīru aizdevumi euro zonas nefinanšu sabiedrību un valsts iestādēs. Informācija par banku aizdevumu saņemt nav publicēts, bet valstu centrālās bankas uztur iekšējo reģistrus par kredītiestādes aizdevumu, ko darījuma partneri izmantoja kā nodrošinājumu.
Saskaņā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju, Latvijas Banka izsniedz aizdevumu pret ķīlu atbilstošajiem darījuma partneriem atbilstošo vērtspapīru procentu likme, ko noteikusi ECB, vai cits ECB procentu likme ir minimālā pieteikuma procentu likme. Latvijas Banka piedāvā divas pastāvīgās iespējas uz kredītiestādēm: viņi var iegūt likviditāti, pēc savas iniciatīvas, no valsts centrālās bankas pret pietiekamu un atbilstošu nodrošinājumu, vai noguldījums uz nakti ar centrālo banku. Turklāt visas kredītiestādes, kas darbojas Latvijas Republikā, ir pienākums uzturēt obligātās rezerves Latvijas Bankas kontos. Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai novērstu īslaicīgas likviditātes svārstības starpbanku maksājumus un izpildīt.
Latvijas Bankas speciālisti apkopo informāciju un veikt novērtējumus par ekonomisko attīstību un ekonomisko politiku eiro zonā, arī Latvija; viņi arī izstrādā prognozes par galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Prognozes ir gatavi gan patstāvīgi, gan arī sadarbojoties ar ECB speciālisti un valsts centrālās bankas citās dalībvalstīs. Latvijas Banka izstrādā un uzlabo instrumentus, ko izmanto ekonomiskajā analīzē un prognozēšanā, pastāvīgi.
Latvijas Banka izplata savu nostāju un vērtējumu par ekonomisko attīstību Latvijā un pasaulē, atjaunojot, regulāri, vismaz divas reizes gadā, t. i., galvenās makroekonomikas prognozes par Latvijas ekonomiku. Pamatojumu un prognozes ir iekļautas Latvijas Bankas Makroekonomikas Developments ziņojumu publicēšanas publicē divas reizes gadā.